22. oktobrī stājās spēkā grozījumi Darba likumā, kas precizē, kādu darba pienākumu veikšanai darbiniekam nevar pieprasīt svešvalodas, piemēram, krievu valodas, prasmi. Darba likums neaizliedz pieprasīt svešvalodas, ja tas ir pamatoti nepieciešams darba pienākumu veikšanai. Svešvalodas prasme nav uzskatāma par pamatoti nepieciešamu darba pienākumu veikšanai, ja darbs saistīts ar preču ražošanu, pakalpojumu sniegšanu vai citām darbībām Latvijas iekšējā tirgū. Šo noteikumu var neattiecināt uz tādiem darbiem Latvijas iekšējā tirgū, kur svešvalodas prasme ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums, tai skaitā ja darba izpilde ir saistīta ar ārvalstīm.
Darba devējam
prasība zināt svešvalodu turpmāk būs jāpamato jau darba sludinājumā. Darba
likumā ir nostiprināts, ka darba intervijā nav pieļaujami tādi darba devēja
jautājumi, kas neattiecas uz paredzētā darba veikšanu vai nav saistīti ar
pretendenta piemērotību šim darbam, kā arī jautājumi, kas ir tieši vai netieši
diskriminējoši, it īpaši jautājumi par svešvalodu zināšanām, ja tām nav
būtiskas nozīmes darba pienākumu veikšanā. Papildināts arī Darba likuma 40.
pants, nosakot, ka darba līgumā neietver noteikumus par svešvalodas prasmi, ja
tā nav pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.
Šobrīd tiek gatavots jauns likumprojekts Grozījumi Darba likumā, kas tika nodots sabiedriskajai apspriešanai līdz 11. decembrim. Labklājības ministrija sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību ir sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem Darba likumā. Tie izstrādāti ar mērķi nodrošināt darba tirgus izmaiņām pielāgotu un taisnīgu risinājumu darba tiesisko attiecību regulējumā.
Plānotās izmaiņas
skars šādus jautājumus:
Informācija sagatavota
izmantojot LV portāls materiālus